Print

Jaunumi

 

16-12-2015 - Pasākums ģeotermijas nozares attīstībai

 

2015.gada 27.novembrī Lietuvas pilsētas Klaipēdas Zinātnes un Tehnoloģiju parka telpās notika Lietuvas Ģeotermālās asociācijas (LGA) 9. konference (Konference), kuras darbā pēc tās organizētāju uzaicinājuma piedalījās arī  viesi no Itālijas (pārstāvēja arī Starptautisko Ģeotermālo asociāciju),  Latvijas Nacionālās Ģeotermālās asociācijas, Rīgas enerģētikas aģentūras un Rīgas Tehniskās universitātes. Konferences noslēgumā tās dalībniekiem tika dota iespēja arī apmeklēt Baltijas reģionā pirmo darbojošos ģeotermālo siltumcentrāli, kas no 2002.gada piegādā siltumenerģiju Klaipēdas centralizētās siltumapgādes sistēmai.

Konferences  ziņojumu tematika galvenokārt aptvēra Lietuvas ģeotermijas zinātnes veikumu apskatus un praktiskās attīstības izaicinājumus  enerģētikā  - Dr. F.Zinevičius (LGA paveiktais pārskata periodā), Dr. J. Satkūnas, R. Satkutė (juridiskie aspekti seklās ģeotermālās enerģētikas attīstībai), Prof. S.Šliaupa (Lietuvas ģeotermijas ģeoloģiskie apstākļi), S.Petrauskas, R. Valickas (Klaipēdas ģeotermālās stacijas aktivitātes un līdzdalība izpētes projektos), V. Dagilis, A.Mažintas (par siltumsūkņu izmantošanas attīstību Lietuvā), kur pēdējā no tām tika pieminēta Lietuvas uzņēmuma līdzdalība 750kW jaudas siltumsūkņu ar vertikālām termozondēm projekta īstenošanā Latvijā. Klaipēdas ģeotermālās stacijas direktors S.Petrauskas informēja, ka AS “Geoterma” līdz ar Vācijas, Nīderlandes, Īslandes, Lielbritānijas partneriem ir iesaistījusies sešu miljonu eiro vērtajā starptautiskā projektā “SURE”, kura ietvaros strādās pie ģeotermālo urbumu tehnoloģiskiem uzlabojumiem.

Nozīmīga vieta Konferences tematikā bija atvēlēta ģeotermālo ūdeņu izmantošanai balneoloģijā un kūrorta attīstībā: Lietuvā veiktie pētījumi un iespējas Klaipēdas pašvaldības teritorijā - attiecīgi Lolitas Rapolienės un  Simona Gentvilas prezentācijās, kā arī Dr.Sc.ing Ināras Škapares un Dr.Sc.ing. Andra Krēsliņa (abi no Rīgas Tehniskās universitātes) prezentācijā “The potential of geothermal water in Latvia for medical applications”.

Klaipēdas ģeotermālajā stacijā (KĢS) zemas temperatūras ģeotermālais siltums (ūdens plūsma no zemes dzīlēm apmēram 1km dziļumā ar plus trīsdesmit astoņu grādu temperatūru) tiek padots uz absorbcijas tipa siltumsūkņiem (kopumā uzstādīti 4 gabali x 4,5 MWt), kurus darbina kāds no trīs uzstādītajiem ūdens sildkatliem (175⁰C, 10 Bar) ar 16,2 MWt jaudu katrs. Litija bromīds (LiBr) tiek izmantots siltumsūkņos kā darba šķidrums – absorbents. KĢS projektētā jauda sastāda 35MWt, no kuras 13,6 MWt ir ģeotermālā komponente.

Starptautiskās ģeotermijas asociācijas, angliski International Geothermal Association līdzdibinātājs Raffaele Cataldi prezentēja savu un kolēģu no Itālijas  - P. Conti un G. Passaleva skatījumu par Eiropas ģeotermijas lielvalsts Itālijas turpat 200 gadus ilgo vēsturisko nozares attīstību, šodienas situāciju un attīstības tendencēm līdz 2030.gadam. Itālijas ģeotermālā izpēte balstās uz tādu aspektu savstarpējas ietekmes izpēti kā: ģeodinamika reģionālā mērogā, magmatisms un vulkāniskais tektonisms (volcano-tectonics), konduktīvo siltuma plūsmu izkliede, temperatūru kartes 1000m, 2000m un 3000m dziļumam no zemes virsmas, reģionālā  ģeoloģija, hidroģeoloģija un tektonisms, litoloģija un litostratigrāfija, iežu caurlaidība un porozitāte, ogļūdeņražu, ģeotermālie un ūdens ieguves urbumi, iežu un pazemes ūdeņu ķīmiskās un izotopiskās analīzes. Prezentācijā tika gan raksturoti pašreizējie ģeotermālās attīstības tempi valstī, kas veido enerģijas ražošanas pieaugumu nozarē apmēram divus līdz trīs procentu ik gadus, gan arī uzstādīts kvalitatīvi jauns ģeotermijas attīstības mērķis, kas saucas “Unconventional Ģeothermal Systems” (UGS), latviski tulkojot “Nekonvencionālās ģeotermālās sistēmas”, kas ietver siltuma nesēju izmantošanu superkritiskos temperatūru un spiedienu diapazonos. Iekļaujot UGS Nacionālajā Ilgtspējīgas Enerģētikas Rīcības plānā, paredzēt UGS ieviešanu laika posmā no 2025. līdz 2030. gadam. UGS tiek paredzēts izvērst 5000 kvadrātkilometru plašā teritorijā un sasniegt ekstrahēto siltumenerģijas daudzumu 25 TWh/gadā sekojošos 50 gados tagadējo 6,1 TWh/gadā (2015.gadā) vietā.